Kā vasarā pasargāt suni no karstuma

Vasaras tveice un saules stari var sagādāt nopietnas problēmas suņiem un kaķiem, un mums ir svarīgi pasargāt savus mājdzīvniekus no šīm problēmām.

Piemēram, vai zinājāt, ka suņi un kaķi var saulē pārkarst? Vai arī, ka īsdegunaino suņu šķirņu pārstāvjiem ir lielākas grūtības atdzist ar elsošanas palīdzību? Vai arī, ka suņa kažoka apcirpšana var būt kaitīgāka nekā tā saglabāšana? Lūk, daži padomi, kā nodrošināt, lai jūsu mājdzīvnieks vasaras karstumā justos ērti.

• Saules apdegums: dzīvniekiem ir nepieciešama aizsardzība pret saules ietekmi jutīgajās vietās, piemēram, ausu galos, degunā un citās vietās, kas pakļautas saules staru iedarbībai. Mājdzīvnieki ar sārtu ādu vai gaišas krāsas apmatojumu var būt neaizsargāti. Stafordšīras terjeri, bokseri, bulterjeri, vācu īsspalvainie putnusuņi un Ķīnas cekulainie suņi ir to šķirņu skaitā, kurām ir tendence uz saules apdegumu. Apmēram pusstundu pirms mājdzīvnieka pakļaušanas saules iedarbībai uzklājiet uz ādas virsmas mājdzīvniekiem draudzīgu saules aizsarglīdzekli, kura sastāvā nav cinka oksīdu, kas ir toksiski.
• Elsošana atvēsina: ir labi zināms, ka suņi un kaķi nesvīst. Strauji elpojot, suņi novērš pārkaršanu. Īsdegunainie suņi, piemēram, mopši un angļu buldogi, parasti ir jutīgāki pret karstuma dūrienu. Elsošana var nozīmēt, ka sunim ir ļoti svarīgi karstā laikā saglabāt hidratāciju. Ir svarīgi pamanīt pazīmes, kas liecina par suņa pārkaršanu. Karstuma dūriena pazīmes ir pārmērīga vai pārspīlēta elsošana, apātija, vājums, palielināta siekalošanās, augsts drudzis, tumši sarkanas smaganas, ātra sirdsdarbība, nereaģēšana uz apkārt notiekošo un vemšana.
• Automobiļu pārkaršana: Stenfordas Universitātes pētījums liecina, ka neatkarīgi no ārējās temperatūras temperatūra automašīnas salonā var paaugstināties par 5°C stundā. Šī iemesla dēļ nevajadzētu atstāt mājdzīvnieku automašīnā pat uz dažām minūtēm.
• Izvairieties no karstām virsmām: karstas ietves, pludmales smiltis un citas virsmas var nopietni savainot mājdzīvnieka ķepas. Jūs varētu būt pārsteigts, uzzinot, cik bieži veterinārārsti diagnosticē šo traumu. Te praktiskais padoms ir vienkāršs. Ja virsma ir pārāk karsta, lai jūs varētu pa to staigāt basām kājām, šī virsma ir arī par karstu, lai pa to staigātu suns.

• Nav nepieciešama skūšana: kažoks suni sargā no karstuma, tāpēc skūšana nav labākā stratēģija. Tas nozīmē, ka ir pieņemams apgriezt garo apmatojumu, it īpaši, ja tā karājas ap kājām. Veterinārārsti norāda, ka īpašniekiem vajadzētu biežāk sukāt suņus arī vasaras laikā, tādējādi retināt biezo kažoku un atbrīvoties no atgrūstā apmatojuma.
• Nepieļaujiet pārkaršanu: neveiciet treniņus karstākajās dienas daļās un centieties atrast ēnu atpūtai atbilstošā brīdī.

Ja jums ir kādas citas bažas par sava suņa kopšanu viskarstākajos mēnešos, konsultējieties ar veterinārārstu, kas spēs sniegt jūsu mīlulim visatbilstošāko palīdzību un padomu.