Kad kaķēni ir piedzimuši, viņiem, dabiski, vajadzētu rāpot uz mātes pusi un sākt zīst. To darot, viņi uzņems jaunpienu, mātes piena sastāvdaļu, kas ir bagāta ar antivielām un stiprina imūnsistēmu.

 

Lai gan kaķēni piedzimst akli un kurli, šajā agrīnajā stadijā redzamas daudzas refleksīvas uzvedības pazīmes. Kaķēns jau spēj pārvietoties apkārt, paļaujoties uz ožu un tausti. Viņi spēj sasildīties, pieglaužoties mātei, un uzņemt barību zīžot.

Jaundzimušos kaķēnus vajadzētu turēt kopā ar māti visu laiku, lai saņemtu siltumu, aprūpi un barību. Uzturēšanās teritorijas temperatūrai vajadzētu būt aptuveni 22 °C, lai samazinātu hipotermijas risku, un ideālā gadījumā tai jāsatur 65–70% mitruma.

Šajā posmā kaķēni guļ lielāko dienas daļu — pirmajās nedēļās apmēram 90% sava laika. Visi, ko viņi dara, rāpo mātes virzienā siltumam un piena uzņemšanai. Murrāšana un citas balss iezīmes ir acīmredzamas.

Pirmajās nedēļas liela nozīme ir tīrai, mierīgai un siltai videi. Pārlieku liels troksnis un daudz traucējumu var sabojāt miega un barošanas grafiku. Ir svarīgi kaķēna ķermeņa temperatūru noturēt virs 34 °C. Temperatūrai pazeminoties zem 34 °C, kaķēns vairs nevar efektīvi sagremot pienu, taču, temperatūrai pazeminoties zem 32 °C, zūd zīšanas reflekss un vairs nenotiek normāla barības uzņemšana.

Kad kaķēnam ir izveidojušies piena zobi sākas atšķiršanas process. Pēc kāda laika kaķēni sāks izrādīt interesi par savas mātes cieto barību; tad sākas pāreja no piena uz cieto barību. Viņu nenobriedusī gremošanas sistēma nozīmē, ka ir svarīgi, lai kaķēni saņemtu viegli sagremojamu barību, kas atbilstu šī posma specifiskajām uztura vajadzībām.

Šajā vecumposmā var pavājināties imunitāte. Mātes piena nodrošinātās antivielas vairs nevar pienācīgi aizsargāt kaķēnu, taču kaķēna organismā antivielu vēl ir pārāk daudz, lai vakcinācija būtu efektīva, tāpēc palielinās iespējamība saslimt. Imūnsistēmu var uzlabot miegs, tāpēc ir svarīgi kaķēniem nodrošināt siltu, ērtu un klusu vietu gulēšanai.

Kaķēni šajā attīstības posmā sāk “draudzēties” ar citiem metiena kaķēniem, uzsākot savstarpēju kopšanu. Kaķēni sāks aktīvi spēlēties, skraidīt, mesties virsū un lavīties. Šajā posmā mīluļu redze ir pilnībā nobriedusi.

Kaķēniem kļūstot kustīgākiem un drosmīgākiem, ir svarīgi apkārtējo vidi padarīt viņiem drošu. Šis ir arī būtisks mācīšanās laiks, tāpēc ir svarīgi, lai kaķēniem ir rotaļlietas un citas stimulējošas aktivitātes. Regulāra saskare un socializācija ar dažādiem cilvēkiem darīs tos pašpaļāvīgus pieauguša kaķa vecumā.

No aptuveni astoņām nedēļām kaķēns būs ideālā vecumā, lai sāktu saņemt galvenās vakcinācijas, turklāt sekundārās injekcijas ir nepieciešamas pēc trīs līdz piecām nedēļām. Tas ir svarīgs process, lai nodrošinātu, ka ikviens kaķēns saņem aizsardzību turpmākai pieaugušā dzīvei. Konsultējieties ar veterinārārstu, lai pārliecinātos, ka vakcinācijas plāns ir izveidots.

Dažas uzturvielas vēl joprojām nevar tikt sagremotas, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai kaķēnam būtu uzturs, kas pielāgots attiecīgajai attīstības stadijai. Tas nodrošina, ka šajā ārkārtīgi svarīgajā attīstības posmā kaķēns saņem nepieciešamās uzturvielas un enerģiju.

Šis ir posms, kurā kaķēna uzvedību visvairāk ietekmē citi, tostarp pārējie kaķēni metienā, citi mājdzīvnieki un cilvēki. Dzīvnieks sāk arī saprast savu stāvokli mājsaimniecībā un var sākt attīstīt dominējošu un pakļāvīgu uzvedību atkarībā no pieredzes un apmācības.

Kaķēnus var sākt pārvietot prom no savas mātes un izmitināt jaunā dzīves vietā, kad tie ir sasnieguši aptuveni 8 nedēļu vecumu. Atkarībā no audzētāja tas varētu būt līdz 12 nedēļām. Pirms nogādājat kaķēnu savās mājās, ir svarīgi pārbaudīt, vai viņu jaunā vide ir pilnībā sagatavota, vai ir nosegti elektrības vadi un kontaktligzdas, vai atbilstošā stāvoklī ir logi, balkoni un kāpnes, kā arī vai ir aizvākti visi asie vai mazie priekšmeti.

Kaķim sākot sasniegt fizisko briedumu, notiek pastiprināta mājsaimniecībā esošās ietekmes izpēte. Tiek izaicināti mājā dzīvojošie cilvēki un citi mājdzīvnieki. Ir svarīgi, ka jūs kā saimnieks nemaināt ierastās, iepriekšējos mēnešos jau apgūtās kaķa manieres un uzvedību, lai nodrošinātu konsekvenci un pārvaldītu stresu.

Ja kaķēns ir saņēmis visas nepieciešamās vakcinācijas un ir sasniedzis aptuveni sešu mēnešu vecumu, jūs varat sākt savu mīluli iepazīstināt ar ārpasauli. Vislabākā pieeja ir pakāpeniska pieeja. Kad kaķēni izvesti ārā, būtu labi palikt viņu tuvumā, līdz katrs mazais pierod pie savas apkaimes. Tiklīdz katrs mazais kļuvis paļāvīgs, ārpasaules izpētes mēģinājumi turpinās. Uz kaķi attiecināma šāda sakarība: runcis dodas tālākos maršrutos, bet kaķene turas tuvāk mājām. Šajā posmā svarīga ir īpašnieka konsekventa uzvedība un disciplīna.

Kaķēni kļūst pieauguši aptuveni 12 mēnešu vecumā, bet lielāko kaķu šķirņu pārstāvji pieauguša kaķa briedumu sasniedz 15 mēnešu vecumā. Kad kaķēns ir kļuvis par pieaugušu kaķi, ir laiks pāriet pakāpeniski uz uzturu atkarībā no šķirnes un dzīvesveida.